Tik augstās egles galā
Taurētājs nomodā
Tas spiego pēc ienaidnieka
Tuvu un tālumā
Te it kā pa sapņiem tam liekas
Ka slepeni soļi čab
Ka šķēpi pašķindētu
Ka zirgu pakavi klab
"Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu! Ciet klusu!
Tu glābsi sev dzīvību
Mēs algosim tevi ar zeltu
Ar godu, ar godu, ar brīvību!"
"Mans zelts ir mana tauta
Mans gods ir viņas gods!
Kas postīdams viņu šausta
Uz pekli lai rauj to jods!"
Un taurētājs pūš ar spēku
Ka koku galotnes trīc
Un lejā atskan lāsti
Un bultas spindz un sīc
Mirdz lāpu sarkanā uguns
Sāk cirtiens uz cirtiena līt
Dreb, šūpojas staltā egle
Un brakš, un gāžas, un krīt
Un Miervaldis un viņa pulki
Uz cīņu kājas aun
Un šķēpnešiem pretī drāžas
Dzen staignājā tos un kaun
Bet uzvaras gaviļu svētkos
Meitenes vaiņagus pin
Un varoni sirmā māte
Sniegbaltos autos tin
Un kamēr savaldītas liesmas
Pie dieviem jaunekli nes
Dzied vīri tam slavas dziesmas
Raud žēli meitenes