Rīts par agru saule spiež
Un liekas kāds pa pauri bliež
Vārgums māc, viss miglā tīts
Un acīs māls pārlieku blīvs
Tālu prātā balsis kliedz
Celies, skrien un steidz
Kamēr jauns un feins
Laiks ir nauda, vēl galvā brēc
Lai spiedz vai sēc, jo laika man ir daudz
Visas dienas vienādas
Pa apli tās atkārtojas
Lēnā garā pamostos
Un atkal silti ierošos
Draugu pulks man liels un plašs
Un līdzīgs mums dzīves skats
Cik es sevi atceros
Man nav nekas diži grozījies, nē
Miera vējos plūst mans mūžs
Un vienreizējs tā ritums
Kāpēc man mainīt to
Man nožēlot nav nekā
Miera vējos plūst mans mūžs
Un vienreizējs tā ritums
Kāpēc man mainīt to
Man nožēlot nav nekā
Miera vējos plūst mans mūžs
Un vienreizējs tā ritums
Kāpēc man mainīt to
Man nožēlot nav nekā