[Piedziedājums]
Ansis
Vai tu zini
Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā
Kas deg manā bākā, kas deg
Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā
Kas deg manā bākā, kas deg
Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā
Kas deg manā bākā, kas deg
Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā
Kas deg manā bākā, kas deg
Un tu zini, ko man vajag?!
Pedālis grīdā, kamēr tu pimpo savu raidu
Strādāju, lai būtu ceļā visu savu laiku
[Ceļā visu savu...] un tad tikai braukt taisni
Tā, ko ēdu, priekš tevis te čista nav vairs!
Es braucu ar muti, man ir visas caurlaides!
Es tikšu, kur vajag, man vajag tikai daudz laika. Un tu
Zini, ko man gribās?
Redzi mani, lupījot ar binokli uz mirāžu
Balstu to, kas man ir, uz manis izdomāta pīlāra
Tas neesot reāli... Bet kā gan viņi to var zināt?
Es atradu sevi nokāpjot līdz apakšai pa spirāli!
Mana Rīga skan kā Detroita
Egles pie mājām stiepjas debesīs tā kā sekvojas
Un katrs kilometrs - tas ir vēl viens dzīves čekpoints
Jā, tā laikam izskatās mans medicīnas kurss
Es kopju tās brūces, kuras nemitīgi sūrst
Tāpēc skats uz atpakaļu man ir relatīvi tumšs
Un besī tā smaka, kad vējš no zemapziņas pūš
Es tam visam ļauju svilt! Tas ir nevajadzīgs sūds!
Tāpēc ripojam uz priekšu, motors nemainīgi rūc!
Vienmēr bāka ir pilna, gatavs par beduīnu kļūt
Tikai neprasi, kāpēc es ceļā nerunīgs būšu
Un neprasi, kas
Deg manā bākā, kas deg manā bākā
Kas deg manā bākā, kas deg
Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā
Kas deg manā bākā, kas deg
Manā bākā nedeg uguns, bet gan gaisma
Viss izskatās kā darbs, bet tomēr pamatā ir kaisle
Tas iesākās kā farss, bet tagad nogalina bailes
Kaut viss ir bezcerīgs, kā Jaunā gadā lietās laimes
Bet tomēr es esmu šeit un tuvāk beigām eju
Vienā rokā lāpa, otrā ir karte uz Kolizeju
Nejūtīgas acis seko man caur mirušu aleju
Kur atstāju visu, kas neļauj lietas līdz galam paveikt!
Un atkal dedzinu nost visus vecos tiltus
Deg manā bākā viss, no kā reiz akli apžilbu
Deg manā bākā viss, ar ko reiz sevi uzpirku
Deg manā bākā visa patiesība, viss viltus!
Tā mēs klaiņojam bez sapņiem šeit un bez mērķa
Un katrs kaut nedaudz tomēr mēs esam dzīves estēti
Katram savā burkā savi ambīciju vekseļi
Ko tā vien gribas iemainīt pret savu darītnespēju!
Bet tad tu apzinies - ir sala, nav tiltu!
Ir tava ilūzija, ko ik diena izsvilpj
Ir tavi pieņēmumi, kas īstenībai neatbilst
Spēle sāk rādīt zobus un tavs zobrats nodilst!
Tu domā - velns ir melns? Nē, viņš ir baltais
Tam pieder spēle, un tu esi tikai vēl viens jauniesauktais
Piesprādzējies, šis karuselis met nāves cilpas
Šodien pagātnes atziņas ir tikai melnbaltas bildes, kas
Vai tu zini
Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā
Kas deg manā bākā, kas deg
Kas deg manā bākā, kas deg manā bākā
Kas deg manā bākā, kas deg
Kas deg
Deg manā bākā
Deg manā bākā
И нас не остановит, нет