Es zinu daudziem bail
Un daudziem sāp mans rajons
Pa Maskavas ielas bruģi ejot
Auksti top
Ir grūti svešiem saprast
Kas gan šajās ielās
Var vispar kādam
Tuvs un mājigs kādreiz kļūt
Par daudz šeit pagātnes
Un patiesības rūgtas
Un piecpadsmitais trolejbuss jau leģendārs
Pie baznīcas sēž bērni, akmeņus kas mētā
Un pieturā starp suņiem veči alu lok
Tā daļa Rīgas
Tā daļa manas Rīgas
Sarežģītas, līdz galam nepazītas
Tā daļa Rīgas
Tā daļa manas Rīgas
Sarežģītas
Mēs akli vienmēr redzot tikai gružus apkārt
Starp gružiem atmirdz pilsēta, kas vienmēr aug
Atpogājiet acis vaļā paskatīties
Šeit sen jau nav kā desmit gadus atpakaļ!
Tā daļa Rīgas
Tā daļa manas Rīgas
Sarežģītas, līdz galam nepazītas
Tā daļa Rīgas
Tā daļa manas Rīgas
Sarežģītas
Tā daļa Rīgas
Tā daļa manas Rīgas
Sarežģītas, līdz galam nepazītas
Tā daļa Rīgas
Tā daļa manas Rīgas
Sarežģītas
Augt un attīstīties
Citā gaismā parādīties
Vienmēr pārmainīties
Jaunām domām piepildīties
Augt un attīstīties
Citā gaismā parādīties
Vienmēr pārmainīties
Jaunām domām piepildīties
Nē, nē man nevajag citā Rigā
Esmu šeit pat savā sabiedrībā
Nē, nē es nelūdzu citu Rīgu
Daļa šīs Rīgas jau daļa no manis
Gar Daugavas krastu ejot, kliedzot sirds nāk vaļā
Tāpat kad baznīcā, tik viegli allaž top
Mēs akli vienmēr redzot tikai gružus apkart
Aizmirstot, ka pilsēta mums vienmēr vēl top