Atmiņu tīklos es savijos
Pavasarī es no tevis atvadījos
Kas gan ir tas, ko par mājām saukt
Kur pirmo soli spert un lēnām augt
Vai atceries kādreiz, kad nekad nešķita
Kad diena šāda nepienāk
Kā neviena cita, neviena cita
Nesen mēs kopā
Gatavojāmies ziemai
Daba vēstīja
Ka nevajadzētu būt tai bargai
Nu man jāstāv šajā durvju ailē vienai
Nežēlodams laiks mani atvadai
Ne visu, kas bijis es atminos
Bet pārāk ātri laikam ejot aizmirst baidos
Pasaule tukša nu kļuvusi
Vien vēja svilpiens dzirdams
Tavu vādu sauc
Vai atceries kādreiz
Kad jauni reiz bijām
Bet tagad man ir jādzīvo vien ar atmiņām
Ar atmiņām
Nesen mēs kopā
Gatavojāmies ziemai
Daba vēstīja
Ka nevajadzētu būt tai bargai
Nu man jāstāv šajā durvju ailē vienai
Nežēlodams laiks mani atvadai
Nebeidzamā ievu ziedu vijā iesalis, iesalis, iesalis
Manā atmiņu lādīte iestrēdzis, iestrēdzis, iestrēdzis
Nesen mēs kopā
Gatavojāmies ziemai
Daba vēstīja
Ka nevajadzētu būt tai bargai
Nu man jāstāv šajā durvju ailē vienai
Nežēlodams laiks mani atvadai
Nesen mēs kopā
Gatavojāmies ziemai
Daba vēstīja
Ka nevajadzētu būt tai bargai
Nu man jāstāv šajā durvju ailē vienai
Nežēlodams laiks mani atvadai